Kundziņsala: 85 miljoni eiro jaunajam vēja enerģijas centram!

Kundziņsala: 85 miljoni eiro jaunajam vēja enerģijas centram!

Kundziņsala, Lettland - Rīgas pārvaldes brīvostai ir aizraujoši jaunumi: Kunddziņsala tiek atvērts liels vēja tehnoloģiju ražošanas centrs, kas tiek uzskatīts par nozīmīgu soli uz ilgtspējīgas enerģijas ražošanu. Ar kopējo ieguldījumu 85 miljonu eiro, šis projekts sniegs svarīgu ieguldījumu Latvijas enerģijas neatkarībā. No tā 54,9 miljoni eiro nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un 9,7 miljoni eiro no valsts budžeta, kas uzsver, ka šis ir liela mēroga projekts ar plašu finansiālu atbalstu. Attīstība ietver Kunddziņsala pārveidošanu par rūpniecības centru ārzonu un krasta vēja turbīnu ražošanai un to komponentiem. Šī iniciatīva atbilst globālām tendencēm atjaunojamo enerģiju un ilgtspējības jomās, kā arī Projekta būtisks mērķis ir palielināt Latvijas ekonomisko konkurētspēju un dot vērtīgu ieguldījumu ES klimata neitralitātes mērķos. Plānotais attīstības centrs ne tikai veicinās vietējās darba vietas, bet arī atbalstīs reģionālos piegādātājus. Plānotajiem infrastruktūras pasākumiem jau ir uzsākta visaptveroša plānošana, kas ietver dziļa ūdens investoru ar palielinātu slodzes spēju, jaunām padevēju ielām un loģistikas iespējām. Turklāt ir plānots rekonstruēt esošās infrastruktūras un attaisnot ūdens zonu. Šie tālie soļi rāda, ka patiešām ir "kaut kas par", lai izveidotu reģionu kā atjaunojamo enerģijas centru.

Latvijas attīstība ir daļa no lielāka modeļa. Darbojoties visā pasaulē, tiek izpildīts agresīvu dekarbonizācijas mērķu sasniegšana. Īpaši vēja un saules enerģija šajos centienos tiek uzskatīta par centrālajiem pīlāriem. McKinsey Solar un vēja projekti (bez Ķīnas), kas ir 125 gigawawatts, lai iespaidotu 459. Elpu, Eiropas Komisija plāno palielināt atjaunojamo enerģijas enerģijas īpatsvaru elektrības ražošanā līdz 45 % līdz 2030. gadam. Šīs norises ilustrē dinamiku, kas dominē atjaunojamo enerģiju tirgos un pastāvīgās problēmas, ar kurām šī nozare saskaras.

Bet lielā nepastāvība tirgos nevajadzētu novērtēt par zemu. Pieaugošās izejvielu cenas, it īpaši tādiem materiāliem kā tērauds, varš un alumīnijs, kas veido būtiskas vēja turbīnu sastāvdaļas-ir nopietns izaicinājums. Šos traucējumus piegādes ķēdē pastiprināja arī tādi pasākumi kā Ukrainas krīze. Lai to neitralizētu, atjaunojamo enerģiju izstrādātājiem ir jānodrošina piekļuve stabilām izejvielu cenām un jāpaplašina to ražošanas iespējas. Stratēģijas soļus, piemēram, vertikālu integrāciju vai partnerību, uzņēmumi uzskata par risinājumiem.

Vēja enerģijas nākotne Latvijā

Vēja tehnoloģiju ražošanas centram Kunddziņsalā varētu būt virziena ietekme uz atjaunojamo enerģiju vietējo un starptautisko ainu. Rigas pārvaldes brīvostā ilgtermiņā plāno piesaistīt papildu 40 miljonus eiro privātās investīcijās. Pašreizējais statuss parāda, ka finansēšanas līgumi jau ir nodrošināti un ir pabeigta pirmā tehniskās attīstības koncepcija. Pirmo būvniecības fāžu iepirkums ir arī pilnā sparā.

Apkopoja to var teikt, ka Latvija ar šo vērienīgo projektu sper soli zaļā nākotnē un tajā pašā laikā saskaras ar atjaunojamo enerģiju pasaules tirgu izaicinājumiem. Šeit vēja enerģija varētu piegādāt rīkus, kurus Latvija ne tikai padara neatkarīgu no enerģijas, bet arī varētu kļūt par pionieri ilgtspējīgu tehnoloģiju jomā. Tātad, kad mēs runājam par attīstību enerģētikas nozarē, kļūst skaidrs, ka ir daudz ko gaidīt un vēl vairāk to atklāt.