Baltijas jūra redzamā vietā: eksperti brīdina par kiberuzbrukumiem enerģijas infrastruktūrai

Baltijas jūra redzamā vietā: eksperti brīdina par kiberuzbrukumiem enerģijas infrastruktūrai

Berlin, Deutschland - Apskatot Baltijas jūru, izrādās, ka kritiskās infrastruktūras drošība ir vairāk nekā jebkad agrāk. 2025. gada 9. jūlijā Baltu enerģijas un kiberdrošības forums notika Berlīnē, kur vairāk nekā 80 politikas, biznesa un zinātnes eksperti apsprieda steidzamos izaicinājumus. Palielinās bažas par atkārtotiem sabotāžas failiem, kas saistīti ar gāzi, elektrību un datu līnijām, un telpā ir kiberuzbrukumu draudi enerģijas piegādātājiem. Dena ziņo, ka forums atspoguļo jaunizveidotu apmaiņas formātu, ko ierosinājis Dena, Polijas vēstniecība un zinātņu Polijas akadēmija.

Debates atklāja Polijas vēstnieks Jans Tombiński, kurš uzsvēra valsts enerģētikas politikas nozīmi reģiona noturībai. "Tas ir daudz vairāk nekā tikai vietējie risinājumi," saka Tombiński. DENA rīkotājdirektore Kristina Haverkamps piebilda, ka būtiska ir spēcīgāka reģionālā un Eiropas koordinācija kritisko enerģijas infrastruktūru aizsardzībai. Tas ietver ne tikai fiziskus, bet arī digitālās drošības aizsardzības pasākumus.

Draudi digitālajā un fiziskajā telpā

Sensie kabelis ir īpašs izaicinājums, kas pārvadā vairāk nekā 90% no globālās datu trafika. Drošības eksperts Johannes Peters no Drošības politikas institūta brīdināja, ka šo kabeļu aizsardzība nav pietiekama. Daudzi no viņiem guļ uz jūras grīdas un gandrīz nav aizsargāti. Hibrīdu uzbrukumu pieaugums kritiskām infrastruktūrām parāda nepieciešamību pēc uzlabotiem aizsardzības pasākumiem. Manuels ATUG no Ag Kritis uzsvēra, ka, lai arī pilnīga sabotāžas nebija iespējama, tomēr ir risinājumi, piemēram, kabeļu ievietošana vairākus metrus zem jūras grīdas vai nesen atlaisto kabeļu konfidencialitāte. Bet šīs pieejas ir ziņojušas par savām nepilnībām, piemēram, augstākas izmaksas un grūtības remontā, piemēram, ZDF.

Drošības situāciju pasliktina arī kiberuzbrukumu rekords, jo īpaši tāpēc, ka Ukrainas konflikta uzliesmojums. Šai briesmu situācijai ir nepieciešams pārdomāt: efektīvā pretrunā stratēģijā varētu ietilpt palielināta NATO klātbūtne un labāka sadarbība un sadarbība starp ES valstīm. Sensoru izmantošana, lai uzlabotu drošību Baltijas jūrā, arī kļūst arvien nozīmīgāka.

Datu centru un sertifikātu loma

Papildus tiešajai briesmu videi, arī galveno lomu ir datu centriem. Daži no tiem tiek klasificēti kā kritiskas infrastruktūras un regulāri pārbauda, ​​vai nav drošības. Saskaņā ar [Tüv Nord] (https://www.tuev-nord.de/explore/de/sicherheit/gut-guestet- pret-sabotage-unt-naturkatastrophen/), šis tests parasti tiek veikts brīvprātīgi, bet bieži vien to sertifikātu formā, kas klientiem vai uzraudzības iestādēm ir nepieciešami. Piemēram, tiek pārbaudīta logu un durvju ielaušanās drošība, tehniskā ugunsdrošība, kā arī modernās drošības sistēmas, piemēram, videokameras un piekļuves vadības ierīces.

Kopumā izaicinājumi kritiskās infrastruktūras jomā ir sarežģīti un prasa kopīgu procedūru. Baltijas enerģijas un kiberdrošības forums turpina padziļināt radušās zināšanas un izstrādāt jaunas pieejas drošības uzlabošanai. Nākamie soļi šajā procesā ir vācu-poļu enerģijas werquorum novembrī un Ziemeļjūrā 2026. gada janvārī, kas piedāvā turpmāku sadarbību.